Šaurlapu ežgalvīte

Šaurlapu ežgalvīte Sparganium angustifolium (Michx.)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Viendīgļlapji (Liliopsida)
Rinda	Graudzāļu rinda (Poales)
Dzimta	Vilkvālīšu dzimta (Typhaceae)
Ģints	Ežgalvītes (Sparganium)
Suga	Šaurlapu ežgalvīte (Sparganium angustifolium)
Sinonīmi
Sparganium affine Schnizl.
Šaurlapu ežgalvīte Vikikrātuvē

Šaurlapu ežgalvīte (latīņu: Sparganium angustifolium) ir vilkvālīšu dzimtas augu suga (pēc APG III sistēmas). Suga ir reti sastopama Eiropā, visvairāk atradņu ir Skandināvijā un Lielbritānijā. Latvijā šaurlapu ežgalvīte ir sastopama ļoti reti, galvenokārt Rīgas un Cēsu apkaimes ezeros. Savrupas atradnes ir konstatētas arī valsts dienvidaustrumu daļā.

Suga aug ezeros ar smilšainu pamatu, piekrastes joslā 0,2—1,3 m dziļumā. Veido nelielas, parasti blīvas grupas. Atradņu skaits, salīdzinot ar kādreizējo izplatību, mūsdienās būtiski sarucis. Ezeru piesārņošana un izbradāšana seklūdens joslā negatīvi ietekmē sugas populācijas. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2. kategorijā.

Apraksts

Šaurlapu ežgalvīte ir daudzgadīgs ūdensaugs. Stublāja garums (parasti 0,5—1,5 m) variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma. Lapas ir 0,5—0,8 cm šauras un līdz 70 cm garas, peldošas. Ziedkopa diezgan blīva, bez zariem, paceļas virs ūdens. Garākās seglapas pamats pie ziedkopas uzpūsts, ar plēvjainu malu. Vīrišķo ziedu galviņas 2-4, ziedkopas galā ļoti tuvu cita pie citas. Zemāk cieši zem ziedkopas vīrišķās daļas ir 2—4 sievišķo ziedu galviņas; tās sēdošas (apakšējās ar kātu), tuvu cita pie citas. Seglapas pie sievišķo ziedu galviņām ziedkopu parasti pārsniedz. Irbuļa palieka ar drīksnu īsāka nekā auglis, irbuļa palieka pie augļa taisna. Auglis ir 0,3—0,4 cm garš ar iežmaugu, vārpstveidīgs. Miklās krastmalās sastopama arī sauszemes forma, kam stublāja garums nepārsniedz 20—30 cm, bet lapas ir vēl īsākas. Zied jūnijā un jūlijā.